Sapņu sirds

Glāstošs klusums

Starp abiem mums,

Jau rīts pār pilsētu krīt,

Ilgs tālums tevī mīt.

Ir sapņu sirds krūtīs tavās,

Tā manās skavās

Tevī mirdz,

Kaira liesma tajā irdz.

Nāc, labāk padejosim,

Tik mirkli mazu kopā būsim!

Drīz jau atkal rīts, kad bālēs

Izzudīs šis mirklis tālēs.

Viss, ko redzi, kļūs reiz balts,

Pat pieskāriens būs kļuvis salts,

Piesnigs ilgām klātais rīts,

Viss būs aizmirstībā vīts.

Vai mums vēl lemts būs dejot

Un acīs vērties garām ejot?

Vai mēs varēsim par taureņiem kļūt?

Un kādreiz atkal kopā būt!

/Dekabrists Bobovich/27.12.2016.

Oktobra meitene

Viegla tumšmate

Pielija pilna saltu saules staru

Oktobra rītā.

Apaļo gurnu attālināšanās uz perona

Ieaijāja vilcienu manī cieši,

Vilcienu, kurā uzplaukst maigums

Kā medus starp lūpām, pavērtām nedaudz.

Vagonā iekāpa mazliet nevainīga puķe,

Un uzziedēja aukstums ārā

Kā viņas vaigi manā tuvumā,

Pilni kairo liesmu lāšu lavas.

Tumšmates zīds pienāca uz mana perona,

Pievijās tuvu siltums no krūtīm,

Kas ieskautas dziļi brieda kā vulkāns, 

Karsts un gatavs izvirst bez prāta.

Šodien no sliedēm noskrēja manas domas

Un uzdūrās viņas acīm,

Uz atvadām,

Un norasoja manas lūpas

Uz viņas, 

Viegli. 

/Dekabrists Bobovich/11.10.2016.

Ma fille

Toujours embrasses moi encore,

car j' aime toi,

Et je prie que

tes baisers ne seraient pas les dernière,

Je prie encore, je prie toi,

être avec moi le dernière fois!

Quand j’écoute ton cœur

Qui marche avec amour

Je sais

Tu es mon bonheur

Qui donne l'amour

Comme la fleur de l’amour.

Tu es dans mon cœur

Tu es mon seul

Tu es ma fille

Qui je très adore.

/Dekabrists Bobovich/23.04.2014.

Forever lasting love

I look in the greatest far,

Where the eternity expands in vast,

I pray for your kisses,

To be not the last.

I desire your charm,

An eternal lightness in your lovely heart,

I take your arms to keep them warm

To feel them gently put in mine,

I hear your breath so calm and mild

I see your lips in tender smile,

Still feel them kissed upon mine,

I see your love glowing through your brown-darken eyes,

Always swoon in your everlasting ardent flavor,

To be with you in a flash that lasts forever.

To hear, your love in softly breasts

To feel your heartbeats along with mine,

Take me tight and close your eyes,

Live with me in a love-full shine,

I promise, I won’t ever say you goodbye.

/Dekabrists Bobovich/09.03.2013.

Nešķistās gaidas

Negaidi meitēn uz manām lūpām,

Ka tās skūpstīs tavas gaidas kāri,

Nesmaidi uz manu pusi,

Beidz skatīties kā parkā skūpstās pāri.

Ej garām man kā tādam tumšam rēgam,

Tā kā tās, uz kurām es tik kārs,

Tavs stāvs nav radīts tādam grēkam,

Tas ir tik maigs un pārāk vārs.

Tu neesi tāda kā tās citas,

Kas ejot garām skaisti zied,

Meklē kādu kā bez mitas,

Tu savu daili neizšķied.

Man tu esi pārāk sveša,

Tās citas tuvākas man šķiet,

Kā zvērs pēc viņām tiecos es,

Tāpēc labāk ļauj man iet.

Tumšos ceļos sevi meklēt,

Dzejās dvēseli man mīt,

Neļauj man tev pieskarties,

Un kā tām citām kāri rokas svārkos dzīt.

/Dekabrists Bobovich/17.03.2016.

Vakar

Vakar kāvos ar cenzūru,

Nepievarēju,

Nodūra.

Pārgrieza artēriju,

Dvēsele izlija ārā, daudz asiņu,

Izliets vārda brīvības labad,

Vakar,

Uz tilta no braucošas mašīnas,

Daugavā metās radošais gars,

Noslīka,

Neizglāba, pat neviens nemeklēja,

Jo negribēja,

Pat 112 neviens nepiezvanīja.

/Dekabrists Bobovich/13.10.2016.

Cīņu biedram

Bet krita labākais draugs,

No visas mūsu vienības,

Viņu ķēra dzīva lode

Visnāvīgākā vietā.

Viņš bēdās, skumjās palīdzējis

Bija kādreiz arī man,

Bet tagad sniegā noguldīts,

Kur vecas asins tvan.

No nāves briesmām mani bija glābis,

No elles kailām rokām vilcis ārā,

Bet tagad viņa vaigs bija kluss,

Vairs nedeg liesma cigārā.

Cik daudz kādreiz bija smiets!

Cik daudz kādreiz arī skumts!

Un par meitenēm bija dziedāts,

Kad kopā jautri gāja mums.

Sirdī sarkans karogs plīvo,

Atriebība kaujā sauc,

Kādreiz zemi atkal redzēt brīvo,

Kaujinieki cīņā trauc!

/Dekabrists Bobovich/25.02.2016.

Meitene vilcienā

Es kā vienmēr vēros vagona durvīs kā

Likteņa sienā,

Un laukā pa logu peldēja mākoņi

kā iepriekšējā dienā.

Todien vilcienā,

Man pretī sēdēja meitene,

Viņai mati bija no zelta,

Un smarža sārta kā roze.

Tomēr viņa nebija

Mana laimīgā loze,

jo uz biļetes tai bija

Rakstīts: Jaunolaine

Viņa neskatījās uz mani,

Bet laukā pa logu,

Turēja mani tā

Par kaut kādu spoku.

Vilcienā, kad jau aiz loga,

Pāri kalniem varenās rūpnīcas tālumā ceļas,

Un purvā migla tik liegani veļas,

Aizgāja tā strauji papēžus piesitot grīdā.

Es zinu, celsies tā atkal nākamā rītā,

Tērpusies sarkanā purpura zīdā,

Un atkal brauks mācīties atpakaļ Rīgā,

Kāds cits satiks viņu un ievīs samtainā mīlā.

Pienāk mans padomju sapnis betona silā,

Sirds mana, kur klīst vienatnē dziļā,

Vilciens nosvilpj aiziedams miglā,

Pilsētā, kur bomži vēl miskastes cilā.

/Dekabrists Bobovich/09.03.2015.

Ejam dejot!

Dumjā, ko tu dari mīla skumjā!

Kam meties tu uz mājām ejot,

Dzejot, pilsētā vienatnē klejot?

Meitenēm labāk patīk bārā dejot.

Par vēlu! Viņas aizgāja ar kādu kvēlu,

Citu bruņinieku cēlu,

Istabā savā skatos es uz krēslu,

Kā uz tādu pliku mēslu.

Mulstu es no acu skatiem,

Un no tādiem skaistiem matiem,

Vaigi sarkst no gurniem platiem,

Bet nu blenžu es uz tīkla datiem.

Labāk būtu alu kausā lējis,

Meiteņu skatiem atbildējis,

Vārdos ietērpt jūtas spējis,

Nevis tagad skumjas dzejā sējis.

/Dekabrists Bobovich/06.11.2015.

Meitene pie loga

Uz loga rūts ar sapņiem zīmē viņa,

Vēju, kas tik ātri nes projām debesis,

Un laiku, kas sēž uz ciņa

Un vēro kā aiziet viss.

Kā rudens nokrīt sniega pārslās

Un piesnieg vientulībā rīts,

Kā ledus ziedi plaukst loga malās,

Kā viss top baltā segā tīts.

Tā gremdē skumjas loga rūtī,

Kur rītā zvaigzne lēnām bālo,

Pukst satraukta tās krūtīs sirds

Domājot par mirkli tālo.

Drīz tā redzēs pirmo smaidu,

Daudz cerību un lielu gaidu,

Drīz tā apskaus mazo klusi,

Būs saule viņas logā ielijusi.

Ar sapņiem zīmē meitene uz loga rūts,

Šis būs uzdevums tai grūts,

Jo māte daba viņas dziļās krūtīs tagad,

Jau mazu dzīvību auklē rāmi.

/Dekabrists Bobovich/ 08.02.2017.

Piektā gada meitene

Ne tikai man tu esi īpaša

Meitene sārtajiem matiem,

Tev kaisme mirdz acīs,

Sirdī taisnības gars.

Uz krūtīm kā pieneņu pļavā,

Uz tevis es noguldīts liegi,

Iedegos mīlā kā traks,

Kaislē plīst jau tavu svārku diegi.

Un tu dusi tik maiga ūdeņos trakos

Kā sala zila ezera vidū,

Tu kārdini, sauc un pat aizrauj

Tik daudzus sev nezinot līdzi.

Uz mīlu lielu bez prāta,

Ar sārtu liesmu sirdī,

Kas tik tuvu nāvei kvēli

Mīlu svaru kausā liek.

Daugavas ūdeņos mērcēts,

No negoda godā es celts,

Tevis dēļ gājis pret lodēm,

Pret ķeizaru naids bija celts.

Ar saldajām lūpām un dedzīgo skatu

Liec aiziet daudziem nāvē par sevi,

Pie Lielvārdes un pat pie Talsiem,

Tu vienīgā uzvaru cīņā mums devi.

Sarkanā meitene mirdzošiem matiem

Aizdedza liesmu pie Daugavas krastiem,

Iedegās mīla kaira bez prāta,

Iedegās visa zeme izlieto taisnības asiņu klāta.

/Dekabrists Bobovich/29.02.2016.

Lapu dienas

Tumsā runā ar mani koks,

Vējš rauj lapas kā tāds spoks,

Un rudens runā koka vainagā,

Līdz ar lapām nobirzt dienas.

Kad nav vairs nevienas,

Tad paliek tikai vējš

Un dzejas dienas.

/Dekabrists Bobovich/05.10.2011.

Uz perona

Es klīstu pa peronu,

Pilnu kritušām lapām,

Ar pārgrieztām acīm,

Un sirdi kā tonna.

Ilgas kā rudens lapas klīst dzejā,

Gaismas iedegas uz metāla priedēm,

Uz sliedēm sirds metas zem vilciena riteņiem lejā

Kā negaidīts putenis mīlniekiem sejā.

Baltā segā dienas tērpjas,

Novīst manis dotā roze baltā,

Viss aizmirstībā vērpjas,

Nomirst viņas mīla kupenā saltā.

Ar pārgrieztām acīm un sirdi kā tonna,

Es klīstu pa peļķēs kritušām lapām,

Kā asinīm un pilnīgi bez prāta,

Izlīst uz papīra sirds, mīlas sadragāta.

18.06.2015.

Ziemas tango

Kaut es mācētu tango,

Tad es uzlūgtu Tevi uz deju,

Kaut es izkausētu ziemu

Ar skaistāko dzeju.

Kaut es uzburtu ziedus,

Kas ziemā zied,

Un sagādātu skaistākos mirkļus,

kas nekad nepāriet.

Kaut piekļautos cieši tev klāt,

Lai justu tavu maigo elpu,

Kas tik ļoti mani sirdij

Kvēli uzziedēt liek.

/Dekabrists Bobovich/24.12.2012.

Mīlestība

Kluss mirklis ķiršu rozā ziedos zied

Un saules stari cauri lienot

Riet,

Sirds straujiem soļiem klusām iet,

Aiziet! Ļauj mīlestībai

Diet!

Satver to un turi ciet!

Neļauj tai vairs projām

Skriet!

/Dekabrists Bobovich/13.05.2011.

Mūsdienu kaujas lauks

Mums nav bumbas, ko mest,

Taču mums ir vārdi, ko lietot to vietā,

Mums nav mīnas, ko likt,

To vietā mēs liekam dusmas.

Posts ir liels, ko spēj nodarīt daži vārdi,

Tie smejas redzot mūs liesmās,

To spēks ir lielāks nekā mums pašiem liekas,

Nē! Tikai nevajag mīlestību

Sadedzināt liesmās!

Jo mūsdienās tāpat

Jau tā ir briesmās.

/Dekabrists Bobovich/07.02.2011.

Skumju saule

Vai tu esi ziemas saule?

Vai tikai atspulgs mans?

Vai tomēr kaut kas vairāk

Kā tikai mēness gars?

Tu ved mani uz tumsu, miglā,

Caur dzīves purva brikšņiem,

Zem aizsalušas upes,

Kur skumjas reizēm mīt,

Vai tu esi manas skumjas?

Vai tomēr tikai mīts?

/Dekabrists Bobovich/12.07.2011.

No life

Ir dzīve ar izdurtām acīm,

Iz kurām tek asinis lāss,

Ir laime ar sasistu seju,

Un skumjas pār visu tās ceļu.

Pār dzeju un samīto prieku,

Bez saules gaidīto dienu,

Ir murgs par pēdējo stundu

Un dzīves pēdējo murgu.

06.02.2011.

32. janvāris

Tā ir likteņa krāsa vai asinis manas?

Kas sniega kupenas tik sarkanas dara,

Ir kāda vienīgā Sala,

Kur visam ir gana.

Nav nožēlas vairs, nav sāpju maiss,

Nav laika skalas un mūža malas,

Nav putekļi, nav ēnas vairs,

Ir klusums vien laists un ziemas nāvīgais gaiss.

/Dekabrists Bobovich/18.02.2011.

Vienīgi Tev

Tik daudz puķes,

Tik daudz,

Ka tās mūžam,

Ko dāvāt būs daudz.

Tik daudz vārdu,

Tik daudz,

Kas mūžam nepateikti

Mani žņaudz.

Tik maz laika,

Tik maz,

Tevi mīlēt

Man ļauts.

/Dekabrists Bobovich/11.06.2011.

Vasaras nakts

Odi mani vēro,

Tie manas asinis alkst,

Tumsa visapkārt,

Pļavā retas puķes plaukst.

Tā ir vasaras nakts,

Kurā es noslīku reiz,

Ne dīķī vai pašnāvībā,

Bet gan nezināmā mīlestībā.

Tik asā kā sitiens sejā,

Tik saldā kā viņas lūpas,

Tik daiļā, tik neiepazītā,

Tik vientuļā kā šai izmisušā dzejā.

/Dekabrists Bobovich/11.06.2011.

Ziemassvētki tuvojas

Ziemassvētki tuvojas,

Mandarīnu mizas pa miskasti danco,

Smaržo te viss pēc eglītes skujām.

Decembris nosalis,

Pie pagrabiem sildās,

Kur piparkūku smarža

Tik veikli vijās.

Mežā paliek eglīšu celmi,

Sniegā ziemas riepu pēdas,

Nokrīt putekļi no rotu kastes,

Iemirdzas spuldzītes eglītes galā.

/Dekabrists Bobovich/2010.

Patiesībā

Mazliet vāji krīt sniegs

Vieglā klusumā kapsētā,

Melnas ir koku galotnes,

Un uz vaigiem sniegpārslas ir aukstas.

Debesis kā sniega dūmi

Pāri slīd aizdomīgi lēni,

Kluss gaiss klīst

Caur zaru vainagiem, vientuļiem.

Skumjas ir ilūzija, bet

Domas realitāte,

Laika nav vispār,

Un viss notiek vienlaicīgi.

Visums kļūst matērija,

Un sapņi – atmiņas;

Viegls naivums – ass;

Un tu man – pilnība.

/Dekabrists Bobovich/24.01.2012.

Blakus

Kaut kur,

starp dzīvību un nāvi

Uz Pasaules sliekšņa

Snieg pavasara dienas.

Nav gadalaika sienas,

Bet tās ir tikai dažas dienas,

Kam trūkst brīvas vietas.

Es esmu šeit,

Tepat uz vietas,

Pie savas likteņa

Vienīgās sienas.

/Dekabrists Bobovich/30.03.2011.

Aiz prāta robežas

Zvaigznes aizvainotas 

Dus,

Katrs vakars 

Kā tik nāves pus.

Mēness izdzisis ,

Kluss,

Vējš aizmirsis

Pūst.

Āda sasalusi 

Lūzt, 

Nakts debesis pūst,

Liktenis naidā

Mani smej.

Prāts nožēlā slīkst,

Vien ir mirkļi,

Kas atmiņās mirst

Kā rudens lapas, 

Kas, mūžībā birst.

/Dekabrists Bobovich/04.03.2011.

Nemiers saldā naktī

Saldā nemierā pamostos naktī, 

Nemierīgi sirds pukst mīlas taktī;

Kur Tu esi, mana mīla, šai, saldā sapnī,

Ka jūtu ilgas tik plosāmies manī?

Es lūkojos foto, kur redzams tavs skats, 

Bet sirdī man plosās tik nāvīgs mīlas bads.

/Dekabrists Bobovich/08.01.2013.

Nāvīgais lielceļš

Viena doma man ienesas,

Cita uzreiz likvidējas,

Prāts samežģījies uztriecas

Dzīves ceļa apmalei.

Un kad dzirksteles pamanu,

Tad tikai pamostos,

Un saprotu, ka braucu aizmidzis

Dzīvei pie stūres.

Dīvainā miglā iebraucot

Otrādi apveļos

Un dīvainos murgos sev parādos,

Apjucis un samulsis,

Smaidu bez iemesla,

Meklēdams pareizo virzienu,

Naktī piesalstu pie domas vienas.

Vienalga, kur tās ietu,

Beigās nonāk tikai pie sienas,

Tas pats ceļš vēlreiz,

Vēlreiz pie riepas.

/Dekabrists Bobovich/2010.