Bet krita labākais draugs,
No visas mūsu vienības,
Viņu ķēra dzīva lode
Visnāvīgākā vietā.
Viņš bēdās, skumjās palīdzējis
Bija kādreiz arī man,
Bet tagad sniegā noguldīts,
Kur vecas asins tvan.
No nāves briesmām mani bija glābis,
No elles kailām rokām vilcis ārā,
Bet tagad viņa vaigs bija kluss,
Vairs nedeg liesma cigārā.
Cik daudz kādreiz bija smiets!
Cik daudz kādreiz arī skumts!
Un par meitenēm bija dziedāts,
Kad kopā jautri gāja mums.
Sirdī sarkans karogs plīvo,
Atriebība kaujā sauc,
Kādreiz zemi atkal redzēt brīvo,
Kaujinieki cīņā trauc!
/Dekabrists Bobovich/25.02.2016.
