Glāstošs
klusums
Starp
abiem mums,
Jau rīts
pār pilsētu krīt,
Ilgs
tālums tevī mīt.
Ir
sapņu sirds krūtīs tavās,
Tā
manās skavās
Tevī
mirdz,
Kaira
liesma tajā irdz.
Nāc,
labāk padejosim,
Tik
mirkli mazu kopā būsim!
Drīz
jau atkal rīts, kad bālēs
Izzudīs
šis mirklis tālēs.
Viss,
ko redzi, kļūs reiz balts,
Pat
pieskāriens būs kļuvis salts,
Piesnigs
ilgām klātais rīts,
Viss
būs aizmirstībā vīts.
Vai
mums vēl lemts būs dejot
Un
acīs vērties garām ejot?
Vai
mēs varēsim par taureņiem kļūt?
Un
kādreiz atkal kopā būt!
/Dekabrists Bobovich/27.12.2016.
