Negaidi meitēn uz manām lūpām,
Ka tās skūpstīs tavas gaidas kāri,
Nesmaidi uz manu pusi,
Beidz skatīties kā parkā skūpstās pāri.
Ej garām man kā tādam tumšam rēgam,
Tā kā tās, uz kurām es tik kārs,
Tavs stāvs nav radīts tādam grēkam,
Tas ir tik maigs un pārāk vārs.
Tu neesi tāda kā tās citas,
Kas ejot garām skaisti zied,
Meklē kādu kā bez mitas,
Tu savu daili neizšķied.
Man tu esi pārāk sveša,
Tās citas tuvākas man šķiet,
Kā zvērs pēc viņām tiecos es,
Tāpēc labāk ļauj man iet.
Tumšos ceļos sevi meklēt,
Dzejās dvēseli man mīt,
Neļauj man tev pieskarties,
Un kā tām citām kāri rokas svārkos dzīt.
/Dekabrists Bobovich/17.03.2016.
