Uz loga rūts ar sapņiem zīmē viņa,
Vēju, kas tik ātri nes projām debesis,
Un laiku, kas sēž uz ciņa
Un vēro kā aiziet viss.
Kā rudens nokrīt sniega pārslās
Un piesnieg vientulībā rīts,
Kā ledus ziedi plaukst loga malās,
Kā viss top baltā segā tīts.
Tā gremdē skumjas loga rūtī,
Kur rītā zvaigzne lēnām bālo,
Pukst satraukta tās krūtīs sirds
Domājot par mirkli tālo.
Drīz tā redzēs pirmo smaidu,
Daudz cerību un lielu gaidu,
Drīz tā apskaus mazo klusi,
Būs saule viņas logā ielijusi.
Ar sapņiem zīmē meitene uz loga rūts,
Šis būs uzdevums tai grūts,
Jo māte daba viņas dziļās krūtīs tagad,
Jau mazu dzīvību auklē rāmi.
/Dekabrists Bobovich/ 08.02.2017.
