trešdiena, 2017. gada 8. februāris

Nemiers saldā naktī

Saldā nemierā pamostos naktī, 
Nemierīgi sirds pukst mīlas taktī;

Kur Tu esi, mana mīla, šai, saldā sapnī,
Ka jūtu ilgas tik plosāmies manī?

Es lūkojos foto, kur redzams tavs skats, 
Bet sirdī man plosās tik nāvīgs mīlas bads.


/Dekabrists Bobovich/08.01.2013.

Nāvīgais lielceļš


Viena doma man ienesas,
Cita uzreiz likvidējas,
Prāts samežģījies uztriecas
Dzīves ceļa apmalei.

Un kad dzirksteles pamanu,
Tad tikai pamostos,
Un saprotu, ka braucu aizmidzis
Dzīvei pie stūres.

Dīvainā miglā iebraucot
Otrādi apveļos
Un dīvainos murgos sev parādos,

Apjucis un samulsis,
Smaidu bez iemesla,
Meklēdams pareizo virzienu,
Naktī piesalstu pie domas vienas.

Vienalga, kur tās ietu,
Beigās nonāk tikai pie sienas,
Tas pats ceļš vēlreiz,
Vēlreiz pie riepas.


/Dekabrists Bobovich/2010.