Odi mani vēro,
Tie manas asinis alkst,
Tumsa visapkārt,
Pļavā retas puķes plaukst.
Tā ir vasaras nakts,
Kurā es noslīku reiz,
Ne dīķī vai pašnāvībā,
Bet gan nezināmā mīlestībā.
Tik asā kā sitiens sejā,
Tik saldā kā viņas lūpas,
Tik daiļā, tik neiepazītā,
Tik vientuļā kā šai izmisušā dzejā.
/Dekabrists Bobovich/11.06.2011.
