Destined for love

In love,

Destined, but far away,

A kiss,

Lasting in eternity.

Will I see you again?

My love of late spring

And nights praying to the Moon,

Will I see you soon or never?

My love of joy and fever,

My lonely rose in empty desert,

My star and heart of dreams,

My despair!

A love of destined eternity,

Pure, in mind and nature,

A charm of those brown eyes,

And lips of my sweet death.

12.06.2018.

Pēdējās liepas

Tā skumjā, drūmā

Visu mūžu mana sirds,

Sapņot vari

Veltas cerības.

Lūpās sārtās,

Acīs zaļās,

Viņas maigās rokās

Nāve dus.

Viss ir kluss,

Nesnieg vairs,

Sirdi saltums

Apsedzis.

Liepās tumšās,

Skuju ceļā galā

Stāvu viens,

Tur ne velti varu sapņot es.

11.12.2017.

Mana nakts, diena un paradīze

O, mīļotā, es zvaigžņotā naktī,

Gribēju Mēnesi noķert un sagūstīt tev,

Bet tas bija par spožu,

Mēness laikam gribēja, lai mēs kopā tajā vērtos.

O, nakts, nešķir mūs vairs!

Dod man mīļoto skatīt vēl vaigā!

Un skūpstīt viņu uz lūpām

Tā, lai rozes viņai vaigos plaukst.

O, sapni, kas biji man kairs!

Liec man mīlēt un piekļauties viņai,

Neļauj tik ātri paiet šīm dienām,

Liec man viņu par vienīgo saukt!

Būs vien jāklausa Mēnesim,

Varbūt jau nevaru zvaigznes es sasniegt un paņemt,

Nevaru nokrist arī tām liegt,

Bet gribu es likt viņai īpašai justies,

Tā kā sapnī, kur debesis zied.

22.02.2018.

Tumšā sirds stūrī

Es iepazinu skaistu meiteni,

Bet jau piektdien tā tumšā istabā,

Atdos savas siltās krūtis,

Ne man, bet kādam svešiniekam,

Tikmēr es peldēšos naudā

Un sapņošu par nāvi.

Nākamajā rītā, cērtot malku,

Starp pagalēm

Es atradīšu savu sirdi – ilgi šķūnī stāvējušu,

Un atjēgšos,

Kad būšu to pāršķēlis uz laktas ar cirvi.

Man nepaliks žēl vientuļas būtnes,

Kas iemīlēsies manā dzejā,

Es iekrāmēšu viņu jūtas malkā,

Lai varētu tās krāsnī kurināt.

Ziemā es atkorķēšu vientulības vīnu,

Lai izaugtu kādam kokam par saknēm,

Cerams jau pavasarī es būšu par mūku

Cellē kādai miečai zem svārkiem.

2017.

Novembra nakts

Ak, acis zaļās, varu tikai sapņot,

Tās mana oāze un veldze tuksnesī,

Man tālēs plašās, tālēs tuvās,

Vienmēr skatīties un nekad tās neredzēt.

Dienas nāk un iet,

Nakts no jauna pārklāj visu,

Tumsa aiznes pat to,

Kas reiz bijis dārgs.

Kādreiz tavos logos saule gulsies,

Klusā rītā es pie tevis

Ar gaismu nākšu,

Jo es zinu, ka tu biji tā,

Kas reiz vērās mēnesnīcā.

01.11.2017.

Melnās lapas

Dienas tumšās segās tērpsies,

Melnas tušas kārtas līs,

Tavas acis citās acīs vērsies,

Uz mana galda roze vīs.

Ceļš savs varbūt ejams tagad katram mums,

Es jau pats savu sirdi graizu vien,

Tomēr mana sirds par tevi skums,

Nevaru es mierīgs būt aizvien.

Dienas tagad tukšas bālēs,

Novīs pavasarī rīts,

Ziedi neizplaukuši būs,

Pat putnu dziesmas liekas kļūs.

Deg krūtīs tavās sapņu sirds,

Jau ārā rīta zvaigznes blāvo,

Manas skumjas dzejas rindās vīst,

Uz lapām melnas tušas kārtas līst.

/Dekabrists Bobovich/12.02.2017.

Sapņu sirds

Glāstošs klusums

Starp abiem mums,

Jau rīts pār pilsētu krīt,

Ilgs tālums tevī mīt.

Ir sapņu sirds krūtīs tavās,

Tā manās skavās

Tevī mirdz,

Kaira liesma tajā irdz.

Nāc, labāk padejosim,

Tik mirkli mazu kopā būsim!

Drīz jau atkal rīts, kad bālēs

Izzudīs šis mirklis tālēs.

Viss, ko redzi, kļūs reiz balts,

Pat pieskāriens būs kļuvis salts,

Piesnigs ilgām klātais rīts,

Viss būs aizmirstībā vīts.

Vai mums vēl lemts būs dejot

Un acīs vērties garām ejot?

Vai mēs varēsim par taureņiem kļūt?

Un kādreiz atkal kopā būt!

/Dekabrists Bobovich/27.12.2016.

Oktobra meitene

Viegla tumšmate

Pielija pilna saltu saules staru

Oktobra rītā.

Apaļo gurnu attālināšanās uz perona

Ieaijāja vilcienu manī cieši,

Vilcienu, kurā uzplaukst maigums

Kā medus starp lūpām, pavērtām nedaudz.

Vagonā iekāpa mazliet nevainīga puķe,

Un uzziedēja aukstums ārā

Kā viņas vaigi manā tuvumā,

Pilni kairo liesmu lāšu lavas.

Tumšmates zīds pienāca uz mana perona,

Pievijās tuvu siltums no krūtīm,

Kas ieskautas dziļi brieda kā vulkāns, 

Karsts un gatavs izvirst bez prāta.

Šodien no sliedēm noskrēja manas domas

Un uzdūrās viņas acīm,

Uz atvadām,

Un norasoja manas lūpas

Uz viņas, 

Viegli. 

/Dekabrists Bobovich/11.10.2016.

Ma fille

Toujours embrasses moi encore,

car j' aime toi,

Et je prie que

tes baisers ne seraient pas les dernière,

Je prie encore, je prie toi,

être avec moi le dernière fois!

Quand j’écoute ton cœur

Qui marche avec amour

Je sais

Tu es mon bonheur

Qui donne l'amour

Comme la fleur de l’amour.

Tu es dans mon cœur

Tu es mon seul

Tu es ma fille

Qui je très adore.

/Dekabrists Bobovich/23.04.2014.

Forever lasting love

I look in the greatest far,

Where the eternity expands in vast,

I pray for your kisses,

To be not the last.

I desire your charm,

An eternal lightness in your lovely heart,

I take your arms to keep them warm

To feel them gently put in mine,

I hear your breath so calm and mild

I see your lips in tender smile,

Still feel them kissed upon mine,

I see your love glowing through your brown-darken eyes,

Always swoon in your everlasting ardent flavor,

To be with you in a flash that lasts forever.

To hear, your love in softly breasts

To feel your heartbeats along with mine,

Take me tight and close your eyes,

Live with me in a love-full shine,

I promise, I won’t ever say you goodbye.

/Dekabrists Bobovich/09.03.2013.

Nešķistās gaidas

Negaidi meitēn uz manām lūpām,

Ka tās skūpstīs tavas gaidas kāri,

Nesmaidi uz manu pusi,

Beidz skatīties kā parkā skūpstās pāri.

Ej garām man kā tādam tumšam rēgam,

Tā kā tās, uz kurām es tik kārs,

Tavs stāvs nav radīts tādam grēkam,

Tas ir tik maigs un pārāk vārs.

Tu neesi tāda kā tās citas,

Kas ejot garām skaisti zied,

Meklē kādu kā bez mitas,

Tu savu daili neizšķied.

Man tu esi pārāk sveša,

Tās citas tuvākas man šķiet,

Kā zvērs pēc viņām tiecos es,

Tāpēc labāk ļauj man iet.

Tumšos ceļos sevi meklēt,

Dzejās dvēseli man mīt,

Neļauj man tev pieskarties,

Un kā tām citām kāri rokas svārkos dzīt.

/Dekabrists Bobovich/17.03.2016.

Vakar

Vakar kāvos ar cenzūru,

Nepievarēju,

Nodūra.

Pārgrieza artēriju,

Dvēsele izlija ārā, daudz asiņu,

Izliets vārda brīvības labad,

Vakar,

Uz tilta no braucošas mašīnas,

Daugavā metās radošais gars,

Noslīka,

Neizglāba, pat neviens nemeklēja,

Jo negribēja,

Pat 112 neviens nepiezvanīja.

/Dekabrists Bobovich/13.10.2016.