Ak, acis
zaļās, varu tikai sapņot,
Tās mana oāze
un veldze tuksnesī,
Man tālēs
plašās, tālēs tuvās,
Vienmēr
skatīties un nekad tās neredzēt.
Dienas nāk un
iet,
Nakts no
jauna pārklāj visu,
Tumsa aiznes
pat to,
Kas reiz
bijis dārgs.
Kādreiz tavos
logos saule gulsies,
Klusā rītā es
pie tevis
Ar gaismu
nākšu,
Jo
es zinu, ka tu biji tā,
Kas
reiz vērās mēnesnīcā.
01.11.2017.
