ceturtdiena, 2018. gada 1. marts

Mana nakts, diena un paradīze

O, mīļotā, es zvaigžņotā naktī,
Gribēju Mēnesi noķert un sagūstīt tev,
Bet tas bija par spožu,
Mēness laikam gribēja, lai mēs kopā tajā vērtos.

O, nakts, nešķir mūs vairs!
Dod man mīļoto skatīt vēl vaigā!
Un skūpstīt viņu uz lūpām
Tā, lai rozes viņai vaigos plaukst.

O, sapni, kas biji man kairs!
Liec man mīlēt un piekļauties viņai,
Neļauj tik ātri paiet šīm dienām,
Liec man viņu par vienīgo saukt!

Būs vien jāklausa Mēnesim,
Varbūt jau nevaru zvaigznes es sasniegt un paņemt,
Nevaru nokrist arī tām liegt,
Bet gribu es likt viņai īpašai justies,
Tā kā sapnī, kur debesis zied.


22.02.2018.